Eņģelīša ceļojums

Baltā Gaisma piepildīja visu telpu,no Debesīm bira daudz Reiki simboli zelta krāsā. Drošības sajūta visapkārt.Tad nez no kurienes parādījās maza eņģeļu meitenīte,ļoti bezgala mīļa un skaista . Viņa bija no Debesīm. Meitenīte bija tērpusies garā, baltā  kleitiņā,kuru rotāja Reiki simbols sirds centrā. Meitenītes matiņi bija gari un skaisti. Actiņas no prieka mirdzēja,sirsniņa smaidīja ,jo Laime bija to apskāvusi. Spoža,zeltīta saulīte apspīdēja visu telpu.  Eņģeļu meitenīte no šī žilbinošā spīduma apmulsusi stāvēja,sajūtas bija savādas. Pēkšņi meitenīte saprata,ka kaut kas šajā brīdī ir mainījies,viņa sajuta un ieraudzīja zelta staru vainadziņu uz savas galviņas. Tā bija Dieva dāvana – īpaša un bezgala mīļa. Meitenīti pārņēma īpašas mīļuma sajūtas. Es esmu , Es spēju mīlēt un  mani mīl! 
  Sacēlās ļoti stiprs vējš,mazā eņģeļu meitenīte knapi varēja noturēties uz savam kājiņām.Vējš bija nejauks ,tas purināja skaistos matiņus un gribēja noraut vainadziņu. Meitenīte ticēja un nepadevās,vējam tas nebūs pa spēkam,lai arī viņš ir tik stiprs!  Viņai bija ļoti  bail,bet viņa paļāvās uz Augstākiem spēkiem un savu ticību, ka viņa to izturēs. Es esmu maziņa ,bet stipra, jo manī dzīvo Mīlestība ,Ticība un Prieks par Dzīvi! Un viņai tas izdevās.
  Vējš pierima. Visa telpa atkal kļuva Balta. No debesīm sāka krist  lielas, baltas , mīkstas ,pūkainas sniegpārsliņas. Un atkal mazulīte priecājās – Cik Balta un Skaista ir šī Pasaule,kurā Es dzīvoju! Mīļums un Prieks mazajā sirsniņā! Pēc kāda laika eņģeļu  meitenītei palika auksti…. Es varu nosalt,kur lai meklē atbalstu? Un atkal meitenīte nepadevās,atrada sevī spēkus un pa Baltu Ceļu devās tikai uz priekšu…… Ļoti stipri sniga. Eņģeļu meitenīte bija pārsalusi , Lielā Mīlestība sildīja mazo sirsniņu. Smaids parādījās mazajā sejiņā,kad viņa ieraudzīja lielu zaru kaudzi.  Es esmu drošībā! Man ir kur paslēpties un sasildīties,viņa nodomāja. Baltās sniega pārsliņas izrotāja lielo zaru kaudzi un tā acumirklī kļuva balta un skaista. Cik skaisti , eņģeļu meitenīte priecājās! Debesis mani sargā!
  Eņģeļu meitenīte ielīda zaru kaudzē . Tā nebija tikai nolauztu zaru kaudze,tur iekšā bija paslēpies Balts Tunelis ….. Tikai kurp viņš ved,prātoja eņģeļu meitenīte…..Un viņa sajuta, tas ir mans nezināmais Brīnumu pilnais Ceļš un droši devās uz priekšu! Smaidīga un priecīga,nedaudz nobijusies gan…..  Viņa nezināja uz kurieni ved Ceļš  un kas viņu sagaida. Sākumā tunelis bija tumšs,bet ar katru maziņās solīti tas kļuva  arvien gaišāks un baltāks. Mans Baltais Ceļš!   Un Ceļojums turpinājās… Eņģeļu meitenīte lidoja un gāja. Noguruma nebija,tikai piepildījuma sajūta.  Ceļš bija balts un garš! 
  Beidzot saules gaismiņa iespīdēja tunelī. Esmu nonākusi Mājās…..Izejot no tuneļa eņģeļu meitenīte sajuta Lielas Izmaiņas sevī. Ceļojuma laikā mazā eņģeļu meitenīte bija izaugusi par Lielu,Skaistu un Pārliecinātu Eņģeli! Es esmu pieaugusi! Es apzinos  pati sevi! 
  Eņģelītis izpleta spārnus un devās apciemot citus eņģeļus Debesīs. Cik Visums ir neparasts! Zvaigznītes ir  tik krāsainas! Viss ir tik skaists! Sajūsma…
 Debesis ir bezgalīgas,bet mani gaida uz Zemes, atkal došos Ceļā! Eņģelītis nolaidās pie liela ūdenskrituma. Skaistums neaprakstāms!  Daba apbūra Eņģelīti ar savu skaistumu – krāšņas puķes,zaļa zālīte,lieli akmeņi un putnu dziesmas. Šeit ir labi,bet jūtu,ka man ir jādodas tālāk.
  Cik brīnišķīga vieta! Daudz,ļoti daudz zaļu koku! Kāds neparasts un liels kalns ar smiltīm!   Sajūtu ,ka  Es  esmu piekususi. Kur tagad Es  īsti esmu?
Atbildi dzirdu savā sirsniņā! TU ESI JAPĀNĀ!
  
Paldies, Skolotāj, par Ceļojumu man pašai  pie sevis! 

Ar pateicību un mīlestību, Agita Suharevska